Katra no mums saskaras ar situāciju, kad svarīgā dzīves brīdī sevi skaļi piesaka viltvārža sindroms.
Tas neļauj Tev būt Tev pašai.
Visaktīvāk parasti tas uzdarbojas tad, kad Tev vajag iziet ārpus savas komforta zonas. Tavs pamats zem kājām sašķobās, Tev sāk likties, ka Tu vairs neko nemāki, nezini, nevari un pat nedrīksti. Un stāsts nav tikai par profesionālo dzīvi. Piemēram, arī esot mammai ir jāiziet ārpus savas komforta zonas – viss ir jauns gan ar pirmo, gan ar trešo bērnu, jo katrs ir citādāks.
Sliktā ziņa – viltvārža sindroms nekur nepazudīs, tas atkal jau izpaudīsies katrā jaunajā situācijā.
Labā ziņa – Tu vari ar viņu sadraudzēties, to atpazīt un pats galvenais – stiprināt sevi, lai atgrieztos pie sevis, kad viņš izpaudīsies!
Piemēram, vai Tu savā dzīvē:
- saki jaunām iespējām “JĀ” no baiļu pozīcijas – ka Tev vairs nebūs tādas iespējas un Tu kaut ko palaidīsi garām,
- gluži otrādi, Tu saki “NĒ”, jo Tavuprāt Tu vēl neesi izaugusi līdz šai iespējai – Tev nav pietiekoši pieredzes, Tu neesi pietiekoši sievišķīga, Tu vēl neesi līdere, Tev vajag nomest svaru un citi faktori.
Vai
tā vietā Tu izvēlies:
- teikt Jā, jo Tu jau sen gribi izpausties šajā nozarē,
- teikt Nē, jo šobrīd Tev ir citas prioritātes vai pat vērtības.
Savā
dzīvē
mēs varam sev
izpausties
kā savas dzīves Meistaram
vai ļaut mūsu
vietā uzdarboties viltvārža
sindromam?
Es ticu, ka katrā no mums iekšā mīt Meistars. Tev vajag viņu apzināties, izvilkt ārā un ļaut viņam izpausties. Darbā, biznesā, ar darbiniekiem, mīļoto cilvēku, esot sabiedrībā un esot mammai – vislielākajam Meistaram kāds var būt!
