Aromvielas, garšas pastiprinātāji, biezinātāji, konservanti un vēl, un vēl... Pārtikas piedevu saraksts ir garš un var izraisīt apjukumu. Bet nebūtu arī pareizi tās visas dēvēt par kaitīgām vai nevajadzīgām, jo daudzas no tām nodrošina produktu kvalitāti – lai tie nesarūgtu vai nesabojātos.
Eiropas Savienībā atļautas pārtikas piedevas, kuras tiek uzskatītas par veselībai nekaitīgām un ir nepieciešamas rūpnieciskajā pārtikas ražošanā. Taču visām vielām ir noteikts to pieļaujamās devas, kuras ražotājs nedrīkst pārsniegt. Katrā gadījumā attiecībā uz pārtikas piedevām jābūt uzmanīgam, jo katrs cilvēks reaģē uz tām savādāk un vienmēr ir derīgi iepazīties ar produkta sastāvu, pirms tā lietošanas uzturā. Ja zināms, ka organisms jūtīgi reaģē uz kādu no vielām, no tās, protams, jācenšas izvairīties.
- Antioksidanti
- Emulgatori
- Krāsvielas
- Recinātāji
- Biezinātāji
- Garšas pastiprinātāji
- Konservētāji
- Saldinātāji
Starp citu, etiķis, sāls un cukurs ir izejvielas, nevis piedevas, pat ja arī tiem piemīt konservējošas īpašības.
Pašreiz Eiropas Savienībā atļauts izmantot vairāk kā 300 dažādas pārtikas piedevas. Līdz ar to nevar vispārināti apgalvot, ka pārtikas piedevas būtu labas vai sliktas, noderīgas vai liekas. Jāskatās katra viela atsevišķi. Ir tādas piedevas, bez kurām nav iedomājama rūpnieciski apstrādāta pārtika - konservējošās vielas, kas pārtikas produktus pasargā no pelējuma. Bez krāsvielām turpretī varētu itin labi iztikt.
Puse no pārtikas piedevām tiek pieskaitītas pie viennozīmīgi nekaitīgām, bet vairākas no tām tomēr raisa diskusijas attiecībā uz to iedarbību (piemēram, garšas pastiprinātāji).
Lai ēstu veselīgi, pēc iespējas biežāk jāgatavo mājās un jāizmanto svaigi un neapstrādāti produkti. Taču tas ir diezgan grūti, ja vēl cilvēks visu dienu ir aizņemts darbā. Tāpat jāatceras, ka ikdienā visvairāk izmantotie produkti - maize, siers, desa - arī satur daudz pārtikas piedevu un ja esat ieraduši tos lietot, izvairīties no šo produktu piedevām ir tikpat kā neiespējami.
Bez krāsvielām ne tikai var, bet arī vajadzētu iztikt. Sevišķi bez tām, kuras veicina hiperaktivitāti bērnos (nedabīgi krāsainās limonādes).
Bet blakus ķīmiskām krāsvielām pastāv arī dabā atrodami produkti, kurus izmanto pārtikas krāsošanai, piemēram, sarkanās bietes vai iesala sīrups. Šīs ir izejvielas, nevis piedevas - tā tās arī tiek uzskaitītas uz iepakojuma.
Visbiežāk izmantotie garšas pastiprinātāji ir glutamāti - mononātrija glutamāts, monokālija glutamāts, kalcija diglutamāts. To izmantošana ir pretrunīgi vērtēta, jo ir zināmi pētījumi, kas liecina, ka šie garšas pastiprinātāji varētu izraisīt smadzeņu bojājumus. Glutamāti lielā daudzumā sastopami pārstrādātos produktos - mērcēs, zupās, garšvielu maisījumos. Ja ēdiens tiek gatavots mājās un tiek izmantoti dabiski, neapstrādāti produkti, no garšas pastiprinātājiem var veiksmīgi izvairīties.
Daudzos eko produktos un citos it kā veselīgos produktos garšas pastiprinātāji tiek aizstāti ar līdzīga efekta vielām, vai tādām, kuras satur glutamātu. Viens no piemēriem ir rauga ekstrakts, kas netiek pieskaitīts pie garšas pastiprinātājiem.
No šīm pārtikas piedevām var itin viegli izvairīties, ja tādus vienkāršus produktus, kā mērces gatavo mājās no svaigām izejvielām, vai arī veikalā izvēloties produktus, kuri nesatur biezinātājus.
Antioksidantu izmantošanu attaisno ar pārtikas produktu kvalitātes saglabāšanas mērķi, bet arī šeit ir atšķirības starp vairāk un mazāk kaitīgām piedevām. Pašreiz atļauts izmantot 27 dažādus antioksidantus – askorbīnskābe (C vitamīns), askrobāti (E300-304) un tokoferols (E vitamīns, E306-309), tāpat kā lecitīns (E322) tiek izmantoti kā emulgatori (vielas, kas nodrošina viendabīgu konsistenci) tiek uzskatīti par nekaitīgiem.
Cits antioksidants – citronskābe (E330), kas ķermenī nonākot tiek pilnībā pārstrādāta, patiesībā ir skābe, kas var izraisīt kariesu. Tā īpaši daudz kopā ar saldinātājiem un cukuru atrodama slāpes remdējošos dzērienos un limonādēs, no kuriem gan būtu jāizvairās, ja vēlas dzīvot veselīgāk.
Vīnā, žāvētos augļos un riekstos atrodami sēra dioksīdi (E220) un citi sēra savienojumi (sulfīti E221-228). Dažiem cilvēkiem tie var izsaukt alerģiskas vai pseidoalerģiskas reakcijas – astmu, nelabumu, sliktu dūšu vai galvassāpes.
Tāpat alerģiskas reakcijas var izraisīt gallāti (E310-312), kuri bieži atrodami garšvielu maisījumos, sausajās zupās, košļājamās gumijās un uzkodās, kuras satur graudaugu izejvielas (saldie salmiņi, cepumi).
Lai gan konservanti ir nepieciešami, lai pasargātu patērētāju no veselībai kaitīgām vielām un nodrošinātu pārtikas kvalitāti, tie vērtējami kritiski, jo arī tie var izraisīt alerģiskas reakcijas. Piemēram, nitrīti (E249/250) un nitrāti (E251/252), kas sastopami marinētos un sālītos gaļas izstrādājumos, cepot vai grillējot karstuma ietekmē veido savienojumus, kas ir bīstami veselībai. Bet ja nopirkta svaiga gaļa un marināde gatavota mājās, bez konservantiem, ar dabīgām garšvielām, vasaras barbekjū būs daudzreiz mazāk kaitīgs veselībai.
Eiropas Savienībā atļautas pārtikas piedevas, kuras tiek uzskatītas par veselībai nekaitīgām un ir nepieciešamas rūpnieciskajā pārtikas ražošanā. Taču visām vielām ir noteikts to pieļaujamās devas, kuras ražotājs nedrīkst pārsniegt. Katrā gadījumā attiecībā uz pārtikas piedevām jābūt uzmanīgam, jo katrs cilvēks reaģē uz tām savādāk un vienmēr ir derīgi iepazīties ar produkta sastāvu, pirms tā lietošanas uzturā. Ja zināms, ka organisms jūtīgi reaģē uz kādu no vielām, no tās, protams, jācenšas izvairīties.
Visbiežāk lietotās pārtikas piedevas:
- Emulgatori
- Krāsvielas
- Recinātāji
- Biezinātāji
- Garšas pastiprinātāji
- Konservētāji
- Saldinātāji
Starp citu, etiķis, sāls un cukurs ir izejvielas, nevis piedevas, pat ja arī tiem piemīt konservējošas īpašības.
Vai pārtikas piedevas ir savienojamas ar veselīga uztura ideju?
Atkarībā no tā, vai cilvēks gatavo pats, ietur maltīti restorānā vai ēd veikalā nopērkamos gatavos pārtikas produktus, piedevu daudzums produktā var sastādīt no pāris miligramiem līdz vairākiem gramiem. Jo vairāk kāds produkts ir pārstrādāts, jo vairāk pārtikas piedevu tajā būs. Tāpēc lielos daudzumos piedevas ir saldumos, desertos, konservos un cepumu/kūku sausās mīklas maisījumos.Pašreiz Eiropas Savienībā atļauts izmantot vairāk kā 300 dažādas pārtikas piedevas. Līdz ar to nevar vispārināti apgalvot, ka pārtikas piedevas būtu labas vai sliktas, noderīgas vai liekas. Jāskatās katra viela atsevišķi. Ir tādas piedevas, bez kurām nav iedomājama rūpnieciski apstrādāta pārtika - konservējošās vielas, kas pārtikas produktus pasargā no pelējuma. Bez krāsvielām turpretī varētu itin labi iztikt.
Puse no pārtikas piedevām tiek pieskaitītas pie viennozīmīgi nekaitīgām, bet vairākas no tām tomēr raisa diskusijas attiecībā uz to iedarbību (piemēram, garšas pastiprinātāji).
Lai ēstu veselīgi, pēc iespējas biežāk jāgatavo mājās un jāizmanto svaigi un neapstrādāti produkti. Taču tas ir diezgan grūti, ja vēl cilvēks visu dienu ir aizņemts darbā. Tāpat jāatceras, ka ikdienā visvairāk izmantotie produkti - maize, siers, desa - arī satur daudz pārtikas piedevu un ja esat ieraduši tos lietot, izvairīties no šo produktu piedevām ir tikpat kā neiespējami.
KRĀSVIELAS
Var izšķirt mākslīgās un dabiskās pārtikas krāsvielas. Mākslīgās ir sintētiski ražotas un nepastāv dabiskas izcelsmes viela, kura būtu tāda pati pēc sava sastāva. Dabiskās krāsvielas ir identiskas dabā sastopamajām - tās ir tikai daļēji veidotas ķīmiskās sintēzes ceļā.Bez krāsvielām ne tikai var, bet arī vajadzētu iztikt. Sevišķi bez tām, kuras veicina hiperaktivitāti bērnos (nedabīgi krāsainās limonādes).
Bet blakus ķīmiskām krāsvielām pastāv arī dabā atrodami produkti, kurus izmanto pārtikas krāsošanai, piemēram, sarkanās bietes vai iesala sīrups. Šīs ir izejvielas, nevis piedevas - tā tās arī tiek uzskaitītas uz iepakojuma.
GARŠAS PASTIPRINĀTĀJI
Pārtikas ražošanā apstrādes procesos produkti zaudē savas garšas īpašības (piemēram, karsējot vai žāvējot produktus), kas rada vajadzību pēc garšas pastiprinātāju izmantošanas. Jo šīs pārtikas piedevas rada raksturīgo garšu un smaržu, un nav nepieciešamība izmantot īstās garšvielas, kuras ir dārgākas.Visbiežāk izmantotie garšas pastiprinātāji ir glutamāti - mononātrija glutamāts, monokālija glutamāts, kalcija diglutamāts. To izmantošana ir pretrunīgi vērtēta, jo ir zināmi pētījumi, kas liecina, ka šie garšas pastiprinātāji varētu izraisīt smadzeņu bojājumus. Glutamāti lielā daudzumā sastopami pārstrādātos produktos - mērcēs, zupās, garšvielu maisījumos. Ja ēdiens tiek gatavots mājās un tiek izmantoti dabiski, neapstrādāti produkti, no garšas pastiprinātājiem var veiksmīgi izvairīties.
Daudzos eko produktos un citos it kā veselīgos produktos garšas pastiprinātāji tiek aizstāti ar līdzīga efekta vielām, vai tādām, kuras satur glutamātu. Viens no piemēriem ir rauga ekstrakts, kas netiek pieskaitīts pie garšas pastiprinātājiem.
BIEZINĀTĀJI
Biezinātājvielas tiek lietotas, lai tādiem produktiem kā mērces un deserti piešķirtu stingrāku konsistenci. Pie biezinātājvielām pieskaitāmas cietes un citi recēšanas veicinātāji. Arī piena produktos, kausētajos sieros, salātu mērcēs, majonēzē un saldējumos daudz izmanto biezinātājus, jo tie piesaista ūdeni un padara minētos produktus krēmīgus. Sevišķi daudz biezinātāji tiek izmantoti diētiskajās, mazkaloriju produktu versijās, lai uzlabotu konsistenci.No šīm pārtikas piedevām var itin viegli izvairīties, ja tādus vienkāršus produktus, kā mērces gatavo mājās no svaigām izejvielām, vai arī veikalā izvēloties produktus, kuri nesatur biezinātājus.
ANTIOKSIDANTI
Lai pārtikas produkti nezaudētu savu garšu, krāsu, konsistenci un ilgāk saglabātu svaigumu, tiek lietoti antioksidanti. Tās ir vielas, kuras aizkavē noteiktu vielu oksidēšanos nonākot saskarē ar gaisu (skābekli). Tā ir svarīga īpašība, jo oksidēšanās procesā vielas var zaudēt savas vērtīgās īpašības (piemēram, vitamīnus) vai arī izmainās produktu garša - sevišķi tas skar taukvielas, kuras ilgākā saskarē ar gaisu bez antioksidantu palīdzības sasmok. Viens no oksidēšanās piemēriem, ko pazīst ikviens no mums - augļu apbrūnēšana vietās, kur tie iegriezti.Antioksidantu izmantošanu attaisno ar pārtikas produktu kvalitātes saglabāšanas mērķi, bet arī šeit ir atšķirības starp vairāk un mazāk kaitīgām piedevām. Pašreiz atļauts izmantot 27 dažādus antioksidantus – askorbīnskābe (C vitamīns), askrobāti (E300-304) un tokoferols (E vitamīns, E306-309), tāpat kā lecitīns (E322) tiek izmantoti kā emulgatori (vielas, kas nodrošina viendabīgu konsistenci) tiek uzskatīti par nekaitīgiem.
Cits antioksidants – citronskābe (E330), kas ķermenī nonākot tiek pilnībā pārstrādāta, patiesībā ir skābe, kas var izraisīt kariesu. Tā īpaši daudz kopā ar saldinātājiem un cukuru atrodama slāpes remdējošos dzērienos un limonādēs, no kuriem gan būtu jāizvairās, ja vēlas dzīvot veselīgāk.
Vīnā, žāvētos augļos un riekstos atrodami sēra dioksīdi (E220) un citi sēra savienojumi (sulfīti E221-228). Dažiem cilvēkiem tie var izsaukt alerģiskas vai pseidoalerģiskas reakcijas – astmu, nelabumu, sliktu dūšu vai galvassāpes.
Tāpat alerģiskas reakcijas var izraisīt gallāti (E310-312), kuri bieži atrodami garšvielu maisījumos, sausajās zupās, košļājamās gumijās un uzkodās, kuras satur graudaugu izejvielas (saldie salmiņi, cepumi).
KONSERVANTI
Konservanti tiek izmantoti, lai novērstu dažādu mikroorganismu – rauga, pelējuma, baktēriju – vairošanos. Šie mikroorganismi var ne tikai sabojāt pārtikas produktu, bet arī kaitēt veselībai. Konservanti palīdz nodrošināt ilgāku lietošanas termiņu.Lai gan konservanti ir nepieciešami, lai pasargātu patērētāju no veselībai kaitīgām vielām un nodrošinātu pārtikas kvalitāti, tie vērtējami kritiski, jo arī tie var izraisīt alerģiskas reakcijas. Piemēram, nitrīti (E249/250) un nitrāti (E251/252), kas sastopami marinētos un sālītos gaļas izstrādājumos, cepot vai grillējot karstuma ietekmē veido savienojumus, kas ir bīstami veselībai. Bet ja nopirkta svaiga gaļa un marināde gatavota mājās, bez konservantiem, ar dabīgām garšvielām, vasaras barbekjū būs daudzreiz mazāk kaitīgs veselībai.
Nekādā gadījumā nevar apgalvot, ka visas pārtikas piedevas ir kaitīgas vai sliktas, tomēr katram pašam jāuzmanās ar šo vielu uzņemšanu. Tāpēc izvēloties pusdienu izejvielas vai pērkot bērniem kārumus, nenāk par ļaunu veltīt brīdi produkta sastāva izlasīšanai, jo tās visas vienmēr tiek norādītas uz iepakojuma un dod iespēju no tām izvairīties, izvēloties produktus, kuros pārtikas piedevu ir mazāk! Ne viss, kas atļauts ar likumu ir pilnībā nekaitīgs. Turklāt jāatceras arī, ka piedevu daudzums dažādos produktos summējas, ja lietojam vairākus rūpnieciski apstrādātus produktus vienā ēdienreizē.