🦋 Mācoties neirobioloģiju, es beidzot līdz kaulam sapratu, kāpēc ir tik svarīgi, kas ir mums apkārt.
Cilvēki, kam Tu seko.
Cilvēki, pie kuriem Tu mācies.
Cilvēki, ar kuriem Tu pavadi savu laiku.
Un arī – kāpēc reizēm Tev vienkārši „nerezonē” kāds konkrēts skolotājs. Tu nevari to paskaidrot, bet sajūti. Un zini – tam nav “jārzonē”. Tā nav Tava frekvence. Un tas ir pilnīgi ok.
Vajag mācīties no tiem, kuri rezonē. No tiem, ar kuriem Tev deg acis un sirds.
Un vēl viena mana atklāsme – kādu laiku pārdzīvoju, ka neesmu „tur, kur vajadzētu būt” savā vecumā. Bet tagad? Tagad es redzu – es esmu tieši tur, kur ir mani cilvēki. Savējie
Tie, pie kuriem gribu būt. No kuriem gribu mācīties. Ar kuriem gribu kopā augt.
Tu vari izvēlēties vidi, kas Tevi ceļ, tādu vidi, kurā Tu jūties droši. Un tas attiecas uz visu – uz dzīvi, uz internetu, uz sarunām, arī uz grāmatām, ko lasi un nelasi...