Sociālā stresa sindroms – kāpēc šobrīd daudzi jūtas “izsisti no sliedēm”

Pēdējos gados pasaule ir piedzīvojusi satricinājumus, kas skāruši mūs visus – pandēmija, karš un citas krīzes. Pat ja notikumi mūs nav skāruši tieši, tie ietekmējuši caur ziņām, vidi un sarunām.

Psihologi šo stāvokli sauc par Sociālā stresa sindromu. Tas nav slimība. Tas ir veids, kā mainās mūsu domāšana un sajūtas pēc lieliem notikumiem.

Zinātnieki ir novērojuši, ka tā ietekme izpaužas vairākos posmos:

• Pirmie gadi – pielāgošanās, kad mēs vēl turpinām “vilkt” iepriekšējo dzīves ritmu.

• Vēlāk sākam just izmaiņas – mazāk socializējamies, biežāk jūtamies noguruši, zaudējam interesi par lietām, kas agrāk sagādāja prieku.

• Tad šīs izmaiņas kļūst redzamas arī sabiedrībā kopumā – cilvēki kļūst pesimistiskāki, ciniskāki, dzīvo “no dienas dienā” un izvairās no ilgtermiņa mērķiem.

Kā tas izpaužas ikdienā?

• Nogurums un sajūta, ka “negribas neko”.

• Intereses zudums par radošām vai agrāk mīļām nodarbēm.

• Pastiprināta vēlme dzīvot pagātnē – “tad bija labāk”.

• Sociālo kontaktu sašaurināšanās.

• Atbildības novirzīšana uz citiem – “tā teica horoskops, Taro, draudzene…”.

Šobrīd daudz cilvēku atrodas šajā stāvoklī. Tas nenozīmē, ka ar Tevi kaut kas nav kārtībā – tā ir normāla reakcija uz ilgstošu stresu.

Ko ar to darīt?
Koučings ir viens no veidiem, kā palīdzēt sev pielāgoties pārmaiņām un atgriezt enerģiju. Darbs notiek vairākos posmos:

1. Saprast, kur esi un kā jūties.

2. Pieņemt, ka esi mainījies, un ka pasaule ir mainījusies.

3. Piepildīt sevi ar jauniem resursiem un vidi, kas palīdz.

4. Tikai tad – veidot jaunus mērķus un plānus.

Tas ir process, kas prasa laiku un uzmanību, bet tas palīdz atgūt iekšējo stabilitāti un virzību.

Resursi:

Aleksandrovskis: Padomju/Krievijas psihofiziologs, kura pētījumi par Sociālā Stresa Sindromu un tā saistību ar psihiskām saslimšanām ir zinātniski pamatoti un kalpo par pamatu šīs jomas izpratnei

Nav komentāru

Komentēt